Mums jāturas kopā un vienam otru jāatbalsta!
Amerikas Latviešu apvienības kongress Čikāgā
Tatjana Žagare-Vītiņa, ALA Informācijas nozares vadītāja.
No 22. līdz 24. oktobrim Čikāgā, ASV notika Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 70. kongress.
Sarīkot klātienes kongresu joprojām pastāvošo pandēmijas ierobežojumu laikā bija drosmīgs lēmums. Pēc vairāku mēnešu sarunām starp ALA valdi un rīcības komiteju Čikāgā tika nolemts – kongress būs! Patīkams pārsteigums bija, ka kongresa darbā piedalījās 68 delegāti no daudzām ASV latviešu organizācijām, kas ir iespaidīgs dalībnieku skaits pat optimālos apstākļos.
“Čikāgā ir liela un stipra latviešu kopiena,” kongresa atklāšanas uzrunā teica ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, kuram šajā kongresā beidzās pilvaru termiņš apvienības valdē. Čikāga kā kongresa izvēles vietai bija simboliska nozīme arī tāpēc, ka tā ir Pētera dzimtā pilsēta. Blumbergu ģimene ir ļoti aktīva gan ASV, gan Čikāgas latviešu sabiedrībā. “20 gadu laikā, kopš darbojos ALA, pilsētā daudz kas ir mainījies, bet te joprojām sastopu cilvēkus, kam latvietības saglabāšana ir viena no viņu dzīves lielajām izvēlēm. Es aicinu ikvienu no jums izdarīt šādu izvēli!” uzsvēra priekšsēdis.
Īpaši patīkami bija, ka ieradās arī visi ielūgtie goda viesi, kas aktīvi piedalījās kongresa darbā: Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga un viņa kundze Marika, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, Eiropas Latviešu apvienības pārstāve Justīne Krēsliņa, PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, NBS brigādes ģenerālis Ilmārs Lejiņš, labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja, Latvijas labdarības iestāžu eksperte Rūta Dimanta, ASV Vācijas Māršala fonda pētniece Kristīne Bērziņa, biznesa foruma Spotlight Latvia dibinātājs Roberts Blumbergs, LNOĢ pārstāvis Ivars Slokenbergs, uzņēmuma Printful un finanšu kompānijas Raymond James pārstāvji. Ar delegātiem un dalībniekiem tikās un sarunājās Latvijas žurnāliste, raidījuma “Globālais latvietis. 21. gadsimts” vadītāja Agnese Drunka.
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība ALA kongresā bija plānota jau pirms diviem gadiem, bet pandēmijas ierobežojumu dēļ tika atsaukta.
Savā uzrunā kongresa atklāšanā ministrs uzsvēra Amerikas Latviešu apvienības lielo nozīmi Latvijas neatkarības idejas saglabāšanā ilgajos okupācijas gados un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā.
“Arī turpmāk Latvijas sadarbība un draudzība ar mūsu sabiedroto ASV ir un būs īpaši nozīmīga,” teica E.Rinkēvičs. “ASV ir Eiropas draugs, taču tas ne vienmēr ir pašsaprotami ikvienam. Manuprāt, ka viens no Amerikas Latviešu apvienības mērķiem būtu darbs ar jaunās paaudzes ASV politiķiem, atgādinot par mums, par Eiropu.” Ministrs uzslavēja arī apvienības aktīvo iesaisti, veicinot Latvijas un ASV ekonomisko sadarbību. “Mēs nezinām, kāda būs pasaule pēc desmit gadiem, taču šajās ģeopolitiskajās vētrās mums ir jānosargā sava valsts un jāpadara tā stiprāka.”
Ārlietu ministrs īpaši atzīmēja un piešķīra ministrijas atzinības rakstu apvienības priekšsēdim Pēterim Blumbergam. E. Rinkēvičs akcentēja Blumberga ieguldījumu, uzsverot viņa ilggadējo aktīvo darbību latviešu sabiedrības labā un panākumus, sešus gadus vadot lielāko ASV latvieši diasporas organizāciju, kam ir būtiska loma ASV un Latvijas saišu stiprināšanā.
Savukārt ALA, pateicībā par produktīvo sadarbību desmit gadu garumā ministram Rinkēvičam piešķīra apvienības augstāko apbalvojumu – Nameja Goda zīmi. Apvienības augsto atzinību ALA valde nolēma piešķirt arī Pēterim Blumbergam, kurš ir bijis enerģisks apvienības vadītājs ar plašu un tālredzīgu skatienu uz apvienības misiju. Piebildīšu, ka Nameja Goda zīme pirms ministra un Blumberga piešķirta tikai diviem cilvēkiem – Jānim Kukainim un bijušajai Latvijas kultūras ministrei Dacei Melbārdei.
Atskaitē par apvienības veikumu kopš pagājušā gada kongresa, priekšsēdis Blumbergs uzsvēra ALA ievērojamo finansiālo atbalstu latviešu skolām ASV, datoru akciju Latvijas bērniem, kuras laikā, sadarbībā ar atsaucīgiem tautiešiem, Latvijas Bērnu fondu un laikrakstu “Laiks”, tika savākti līdzekļi viedierīču iegādei Latvijas mazturīgām ģimenēm. Priekšsēdis uzteica veiksmīgos tiešsaistes pasākumus – koncertus, sarunu vakarus un Baltijas Aizstāvības dienas, kuru laikā bija iespēja informēt ASV kongresmeņus vai viņu biroja darbiniekus par Baltijas valstu aizsardzībai svarīgiem jautājumiem. Jau otro vasaru pandēmijas ierobežojumu dēļ tika atceltas izglītojošās un prakses programmas Latvijā. Veiksmīga izrādījās operatīvi noorganizētā prakses programma “Pavadi vasaru ASV”, kurai pieteicās astoņi jaunieši, kas strādāja ar Latviju saistītās iestādēs dažādās Amerikas pilsētās.
Kongresa viesu runātāji šogad bija Rūta Dimanta, Edgars Rinkēvičs un Ilmārs Lejiņš. Bija ļoti interesanti dzirdēt šos runātājus, kuru skatījums uz mūsdienu pasauli ir balstīts ilgstošā profesionālā pieredzē.
Kongresā notika trīs diskusiju paneļi – par latviešu diasporu pasaulē, ko vadīja ALA Izglītības nozares vadītāja Elisa Freimane, piedalījās R.Eglītis, E.Gavele, IZM pārstāve L.F.Dreimane, P. Blumbergs, I.Starvelli. Diskusijas dalībnieki bija vienisprāt, ka diasporas jaunieši ir vajadzīgi Latvijai un daudzi no viņiem grib saglabāt saites ar latviešu valodu un kultūru. Saruna rosināja uz pārdomām par to, kā motivēt diasporas sabiedrību uz latviskumu un kāda loma šajā procesā ir ģimenei, kāda – sabiedrībai, tai skaitā Amerikas Latviešu apvienībai?
Diskusiju par ekonomiskās sadarbības iespējām ar Latviju vadīja Roberts Blumbergs, piedalījās vēstnieks M.Selga, I.Slokenbergs, R.Eglītis, IZM pārstāvis J.Paiders, Printful pārstāve Zane Levša). Dalībnieki atzina, ka ir vairāki veiksmes stāsti, kas pierāda, ka ekonomiskā sadarbība starp ASV un Latvijas uzņēmējiem var būt produktīva un veiksmīga. Uzņēmums Printful ir tam labs piemērs.
Sestdienas rīta notika ļoti interesanta un visaptveroša saruna par ārpolitikas jautājumiem, ko vadīja ALA valdes loceklis Mārtiņš Andersons), tajā piedalījās ārlietu ministrs E.Rinkēvičs, brigādes ģenerālis I.Lejiņš un pētniece K.Bērziņa.
Nozaru vadītāji kopā ar uzaicinātiem ekspertiem noorganizēja interesantas darba grupas- kultūras (Valda Grinberga), politikas (Dzintars Dzilna), labdarības (K.Petrovska), finanšu (A.Grīviņa). Sestdienas pusdienas laikā dalībniekus tiešraidē no Latvijas izklaidēja mūzikas grupa “Tautumeitas”.
Jautra un uzmundrinoša izvērtās delegātu iepazīšanās, ko novadīja P.Blumbergs, ALA ģenerālsekretāre Marisa Gudrā un Informācijas nozares vadītāja Tatjana Žagare-Vītiņa.
Kongress pieņēma 28 rezolūcijas, ar kurām ikvienam būs iespēja iepazīties mūsu medijos.
Pasākuma balle sestdienas, 23. oktobra vakarā notika viesnīcā ar skatu uz Mičiganas ezeru un Navy Pier. Čikāgas tautas deju grupa “Mantinieki” uzstājās ar krāšņu priekšnesumu, bet ballē spēlēja bostonieši Rihards Kolmanis un viņa mūzikas grupa “Tālēs zilajās”, kas lieliski prata uzturēt jautrības un svētku atmosfēru.
Balles apmeklētāji ar aplausiem un sirsnīgām pārsteiguma dāvanām pateicās bijušajam priekšsēdim Pēterim Blumbergam. Jaunievēlētais priekšsēdis Mārtiņš Andersons iepazšitināja ar jaunievēlēto ALA valdi.
ALA valdē ievēlēti: Mārtiņš Andersons (priekšsēdis), Andrejs Kancs (priekšsēža vietnieks), Anita Grīviņa (kasiere), Nora Muižniece Steele (sekretāre), Dzintars Dzilna (Sabiedrisko attiecību nozare), Elisa Freimane (Izglītības nozare), Kristīne Ģiga (Biedru un līdzekļu vākšanas nozare), Miķleis Ģiga (Sporta nozare), Valda Grinberga (Kultūras nozare), Kaija Petrovska (Labdarība Latvijā nozare), Tatjana Žagare-Vītiņa (Informācijas nozare). Par Kultūras fonda priekšsēdi kongress ievēlēja Inesi Stravelli. Revīzijas komisijas locekļi: Mārtiņš Jansons, Diāna Kārkliņa, Una Veilande.
Amerikas Latviešu apvienība izsaka visdziļāko pateicību 70. kongresa rīcības komitejai Čikāgā, īpaši – Helmutam Lāčkājam, Robertam Blumbergam, Mārtiņam Stākam, Rasmai Kraulei, Līgai Ejupei un viņu palīgiem par lielo ieguldījumu kongresa organizēšanā!
“Bet kongress ir svētki, un visi svētki kādreiz beigsies,” atklāšanas uzrunā atzina Pēteris Blumbergs. “ Domāju, nevaram uzskatīt, ka lietas atgriezīsies vecajās sliedēs. Mums jāturpina atbalstīt vienam otru. Es domāju, ka mums – ASV latviešu diasporas lielākajai organizācijai – ir jādod stimuli. Organizācijām, kas var to atļauties, jābūt devīgām. Labvēļiem, kas ir turīgi, vajag dalīties. Mums ir jāpiedāvā labas un interesantas programmas, lai cilvēki atkal gribētu piedalīties latviešu sabiedriskajā dzīvē.”