Vakar, 24. februārī, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs un PBLA dalīborganizāciju vadītāji – ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons, LNAK prezidents Andris Ķesteris, ELA priekšsēde Justīne Krēsliņa, LAAJ priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča, DAKLA un Brazīlijas latviešu kultūras biedrības priekšsēde Renāte Albrehta un pārstāvniecības Rīgā darbinieki Jānis Andersons un Raits Eglītis – tiešsaistē tikās ar Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu un diasporas vēstnieci Elitu Gaveli lai pārrunātu diasporas organizāciju rīcību Krievijas izraisītā kara kontekstā.
Tikšanās ievadā ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica raksturoja 24. februāra agrā rīta Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas tieši sakrita ar laiku, kad Ņujorkā notika ANO Drošības padomes sēde. Viņa uzsvēra, ka Krievijas agresija ir izjaukusi visu līdzšinējo pasaules kārtību.
Zanda Kalniņa-Lukaševica vēstīja, ka Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā darbojas Latvijas valsts konsulārās palīdzības punkts, līdz kuram gan Latvijas pavalstniekiem Ukrainā jānokļūst pašiem. Ārlietu ministrija iepriekš ir darījusi visu iespējamo, lai brīdinātu Latvijas pilsoņus Ukrainā par gaidāmo iebrukumu, bet ne visos gadījumos šie brīdinājumi tikuši uztverti patiešām nopietni.
Zanda Kalniņa-Lukaševica īpaši pateicās PBLA un tās priekšsēdim Pēterim Blumbergam par straujo reakciju, nekavējoši izplatot publisku paziņojumu par Krievijas izraisīto karu Ukrainā, kā arī nosūtot ASV prezidentam Džo Baidenam adresētu vēstuli, ar aicinājumu stiprināt Baltijas valstu un Latvijas drošību.
Pēteris Blumbergs uzsvēra, ka ASV un prezidenta Joe Biden administrācija ir daudz darījusi, lai brīdinātu pasauli par Krievijas plāniem, saliedētu sabiedrotos vienotai nostājai sankciju jautājumā un atturētu Krieviju no agresijas. PBLA priekšsēdis uzsvēra pasaules baltiešu sadarbību, informējot politiķus par Krievijas agresīvajiem nodomiem un aicinot tos stingri reaģēt uz Krievijas izraisīto neprovocēto karu. Viņš īpaši izcēla Apvienotās Amerikas baltiešu koalīcijas (JBANC) darbu šajā laukā un ALA “Call to Action Unit” organizēto rīcību, mobilizējot tautiešus informācijas un individuālā lobija darbam.
Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons pastāstīja par atbalsta demonstrācijām Vašingtonā un plānotajiem pasākumiem Sanfrancisko Ukrainas atbalstam, par JBANC izplatīto paziņojumu, nosodot Krievijas uzsākto karu Ukrainā, kā arī ALA darbu aicinot tās biedrus komunicēt ar saviem vēlētajiem pārstāvjiem ASV kongresā, lai stiprinātu Latvijas drošību un palīdzētu ukraiņu cīņā pret Krievijas agresiju.
Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča ziņoja, ka LAAJ nākusi klajā ar savu paziņojumu un tās pārstāvji piedalīsies ukraiņu kopienas atbalsta akcijās Austrālijā.
Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa vēstīja par ELA paziņojumu, kurā apvienība nosoda Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Viņa informēja, ka ELA uzņēmusi kontaktus un ir saziņā ar Ukrainas latviešu biedrību. ELA ir gatava piestrādāt, gādājot par humanitāro palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem.
Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) prezidents Andris Ķesteris uzsvēra, ka Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā ļoti mainījusi Kanadas sabiedrības un arī politiķu attieksmi, beidzot viņiem pa īstam apjaušot, ka Krievija ir patiess drauds mieram un stabilitātei visā pasaulē.
Savukārt Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības (DAKLA) priekšsēde Renāte Albrehta izteica savas bažas ĀM parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai par to, ka Krievija varētu iejaukties 14. Saeimas vēlēšanu norisē 2022. gada rudenī Latvijā.
Tikšanās noslēgumā PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs pateicās Ārlietu ministrijai un tās parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai par ciešo sadarbību šajā situācijā. Viņš uzsvēra, ka tā ārzemju latviešu sabiedrībā ir augsti novērtēta.
(PBLA pārstāvniecība)