Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozares skolotāju konference
2022. gada 28.-30. oktobrī
Ik gadus Amerikas latviešu skolu skolotāji un darbnieki satiekas konferencē, lai klausītos lekcijas, mācītos ko jaunu, dalītos pieredzē, un, lai iepazītos ar citiem, sev līdzīgiem Amerikas latviešiem, kas izvēlējušies savas nedēļas nogales veltīt darbam latviešu skolās. Pandēmijas gados Izglītības nozare konferences rīkoja neklātienē, izmantojot Zoom platformu gan lekcijām, gan pārrunu grupām. Bija iespējams satikties biežāk, uz īsāku laiku, un neklātienes konferences un pārrunu vakarus apmeklēja caurmērā 40 skolotāju. Neklātienes konferences saistīja ne tikai ASV skolotājus, bet bija arī skolotāji no Austrālijas, Kanādas un Latvijas, kas piedalījās no tālienes.
Lai gan neklātienes konferences izdevās, tomēr rodas liels spēks tiekoties vienam ar otru. 2022. gada pavasarī beidzot likās, ka veselības ierobežojumi būs atcelti, un būs iespējams atkal rīkot konferenci klātienē. Konferences rīkošana prasa lielu darbu, it īpaši pēc 3 gadu pārtraukuma, bet darbu nebaidījās Ņudžersijas un Ņujorkas skolu skolotājas, un nolēma konferenci rīkot Ņudžersijā, latviešu īpašumā Priedainē. Rīcības komitejā par visiem saimniecības un iekārtošanas darbiem rūpējās Jana Anča-Tetere un Sarmīte Grigalinoviča-Leja no Ņudžersijas skolas, bet pie nodarbībām pirms un pēc konferences, kā arī konferences laikā piestrādāja Ņujorkas skolas pārzine Līga Balode. Jānis Grigalinovičs-Leja, Priedaines saimnieks, bija arī negurstošs atbalsts tehniskajos jautājumos. ALA Izglītības nozari pārstāvēja tās vadītāja Elisa Freimane, kas atbildēja par konferences programmu. Konferenci financiāli atbalstīja Amerikas latviešu apvienība un Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde.”
Priedaines novietojums ir ASV austrumkrasta pašā vidū, tāpēc uz konferenci bija viegli ar mašīnu atbraukt skolotājām no Vašingtonas DC, Bostonas un Klīvlandes, kā arī no vietājām Ņudžersijas un Ņujorkas skolām, bet atlidoja skolotājas no Čikāgas, Mineapoles, Denveras, Sanfrancisko un Losandželosas. Visvairāk skolotāju, veseli 16, bija no Ņudžersijas skolas! Daļa skolotāju palika viesnīcās, bet Priedaines saimnieki Jānis un Sarmīte Grigalinoviči-Lejas bija parūpējušies piedāvāt iespēju dalībniekiem pārgulēt arī Priedainē. Skolotāji, kas vēlējās, varēja palikt uz ērtiem matracīšiem uz grīdas, vai arī “Telšu pilsētiņā”, kas bija iekārtota Priedainē uz skatuves. Dalībniekiem bija jauki palikt tuvāk konferences vietai, un tā arī vakaros nodarbības bija labi apmeklētas.
Konferences gaitas sākās piektdien, 28. oktobrī ar iespēju piedalīties ekskursijās Manhatenā. Skolotājiem bija iespējams apciemot Latvijas ANO misiju, iet uz mākslas muzejiem, vai satikties ar pasaulē pazīstamo Viju Vētru. Vakarā Priedainē jau sākās jautrības. Paēduši vakariņas, dalībnieki spēlēja latviskotu “Jeopardy” spēli par latviešu tautas dziesmām, ko vadīja Ņudžersijas skolotājs emeritus Mārtiņš Putenis. Komandas sacentās zināšanās par tautas dziesmu vārdiem, nozīmi un formām.
Sestdiena un svētdiena bija lielas darba dienas. Pēc konferences ievada vārdiem sākās pirmais no pieciem darba posmiem, kas katrs bija sadalīts divās daļās. Pirmajā daļā bija 3-4 īsas lekcijas par dažādiem tematiem. Pēc tam otrajā daļā skolotāji sadalījās pa grupām, sekojot lektoram, kas viņu intereses visvairāk uzrunāja. Tādā veidā visi dalībnieki bija informēti par tiem pašiem tematiem, bet tomēr katrs varēja pamatīgāk mācīties par to, kas viņam visvairāk vajadzīgs.
Konferences lektori bija ar lielu un dažādu pieredzi. Aija Otomere bija atbraukusi no Rīgas, pārstāvot Latviešu valodas aģentūru, jeb LVA. Latviešu valodas aģentūra ir galvenais starpnieks starp Latvijas valdību un diasporas latviešu skolām. Aija Otomere piedalījās četros darba posmos, stāstot par LVA pasākumiem, darbiem, un, galvenais, par mācību programmām un piedāvātajiem materiāliem. Skolotājiem bija iespējams uzzināt un apskatīties mācību materiālos savās mācību jomās.
No tālās Moldovas uz konferenci atbrauca Dace Mažeika, kas vada vairakus nozīmīgus ALA Izglītības nozares un PBLA Izglītības padomes projektus. Dace Mažeika dalībniekiem paskaidroja par valodas līmeņiem un par ALA valodas līmeņu pārbaudījumiem. Darba grupās skolotāji piestrādāja pie skolēnu valodas līmeņu idenitifēšanas, kā arī pie savu mācību materiālu piemērošanas skolēnu dažādajiem valodas līmeņiem. Dace Mažeika arī stāstīja par PBLA projektu Sietiņš, kas ir mācību materiālu meklētājs, kas ir radīts tieši un specifiski diasporas skolotāju atbalstam. Mažeikas vadītajos darba posmos varēja mācīties Sietiņā uzstādīt kritērijus, lai atrastu sev vajadzīgo. Sietiņu var apskatīties https://sietins.lv.
Dr. Andra Zommere no Kalamazū, Mičiganā bija klāt konferencē, lai atbalstītu skolu vadītājus. Zommere pati ir pamatskolas pārzine, un viņas vadītajās darba grupās pulcējās skolu vadītāji, lai runātu par administratīvajiem jautājumiem, kā arī par skolotāju piesaisti skolas darbā, un par mācību vadlīnijām, kas palīdz noteikt skolas darbību.
Gaŗezera vasaras vidusskolas direktores Sandras Kronītes-Sīpolas uzdotā tēma bija jaunieši. Skolotājiem rūp tas, kas notiek ar mūsu jauniešiem pēc latviešu pamatskolas beigšanas, un jau pavasarī bija notikušas vairākas neklātienes sapulces, lai pārrunātu šo jautājumu. Sandra Kronīte-Sīpola pirmajā darba grupā piedalījās sarunā par vasaras vidusskolām ar Rietumkrasta vasaras vidusskolas Kursas direktori Māru Pelēci. Citā darba grupā Kronīte-Sīpola kopā ar Losandželosas pamatskolas pārzini Sanitu Šūmani-Karami vadīja pārrunas par jauniešu nodarbībām vietējās skolās. Šajā darba posmā informēja par jauno virtuālo vidusskolu Kanādā, ko vada Edgars Kiršs un Pauls Legzdiņš. Vēl pēdējā darba posmā Kronīte-Sīpola vadīja pārrunas par jauniešu iesaisti mūsu latviešu sabiedrībā, par šķēršļiem, kas kavē daudzu jauno cilvēku piedalīšanos sarīkojumos, un sabiedrības vadībā.
Ņudžersijas skolas ilggadīgais skolotājs Mārtiņš Putenis, savu uzrunu uzsākot, aicināja dalībniekus dziedāt. Tas bija ievads viņa stāstījumam par Latvijas vēstures materiāliem, ko viņš ir gatavojis pamatojoties uz latviešu dziesmu un mūzikas vēsturi. Materiāli ir piemēroti dažādiem valodas līmeņiem, un padara vēsturi skolēniem dzīvāku un saprotamāku.
Visjaunākā no lektorēm bija GVV un Kursas darbiniece, Daiga Cera no Vašingtonas DC, kas stāstīja par veidiem kā mācīt skolēniem ar lielām spēju un valodas atšķirībām. Šādas stratēģijas sauc par diferencēšanu, un Cera piedāvāja dažādus diferencēšanas piemērus, kas varētu palīdzēt skolotājiem darbā latviešu skolās. Darba grupā bija iespējams piestrādāt pie sava stundas plāna diferencēšanas.
Netrūka arī izpriecas! Saulainā rudens pēcpusdienā dalībnieki devās āra nodarbībā ar ilggadīgo mazskautu vadītāju Intu Šķinķi. Skolotāji spēlēja spēles, iepazinās ar citiem un kārtīgi izsmējās. Pievakarē Ņujorkas skolas vecāks, un skolēns, Džeisons Meilands, ar sirsnīgu humoru uzrunāja konferenci par latviešu skolas nozīmi. Vakarā pēc vakariņām skolotāji sildījās pie ugunskura, kad viņus pārsteidza ķekatnieki, kas lika minēt mīklas un uzdziedāt. Dziedāšana turpinājās līdz vēlam vakaram Priedaines omulīgajā bāra telpā.
Skolotāji ne tikai mācījās, bet arī mielojās. Saimniece Sarmīte Grigalinoviča-Leja ar daudziem palīgiem lutināja ar gardām maltītēm, bet par sestdienas vakara īpašām vakariņām rūpējās saimniece Terēze Apsīte. Ņudžersijas skolas skolotāji bija gādājuši sešas dažādas zupas sestdienas pusdienām, netrūka ne kafijas, nedz kafijas saldumu!
Konferences noslēgumā dalībnieki piedalījās spēlē “Idejas bez robežām”, kur bija jāizveido projekti par labu latviešu skolām bez laika, naudas vai darba spēka ierobežojumiem. Grupas izveidoja savas idejas, tās piedāvāja visai publikai, un tad bija balsošana par mīļāko ideju. No idejām bija divas, kas saistījās ar pulcēšanos: visu latviešu diasporas skolu lieluzvedums, kas ceļotu pa visiem kontinentiem, kā arī visu Amerikas latviešu skolu absolventu svētku salidojums ar prezidenta uzrunu un slavenu muzikas grupu priekšnesumiem. Cita ideja bija veidot diģitālās realitātes platformu, jeb metaversu, kur katram bērnam piedāvātu individuālu pieeju latviskai izglītībai. Ceturtais projekts bija izveidot un tad piedāvāt ideālu latviešu skolu modeli ar apmācītu personālu, ideālu sadarbību starp skolām un starp skolu un vietējo sabiedrību. Šajā projektā arī katrai skolai būtu vajadzīgās telpas labai darbībai. Pēdējais projekts bija visietilpīgākais, jo tas gādāja par bērnu no gaidībām līdz pieaugšanai, allaž piedāvājot tam latvisku vidi kurā augt un attīstīties. Uzvarētājos bija absolventu svētku un mūža gādības projekti. Nodarbībai noslēdzoties dalībnieki bija iekarsuši par savām idejām un tās papildināja ar vēl un vēl domām. Lai gan spēlei beidzoties iestājas atkal “robežas”, kas šīs interesantās un ietilpīgās idejas pagaidām bremzē, ir svarīgi domāt par to, kas varētu būt, un censties īstenot to, ko var. Neapšaubāmi skolotāji izteicās par to, ko varētu dot kopiena un kopā būšana, cik svarīgi ir rūpēties par skolēnu daudzos veidos un visos vecumos.
Konferencē piedalījas kopumā 44 dalībnieki, kam šķirties nenāca viegli. Programmas noslēgumā skolotājus uzrunāja ALA valdes locekļi pasakot savu paldies par skolotāju darbu. Viens no konferences mērķiem bija likt skolotājiem saprast, ka viņi nestrādā izolācijā, ka ap viņiem ir daudz atbalstītāju un palīgu. Jācer, ka konferencē veikti darbi un apgūtā informācija lika dalībniekiem izjust savu nozīmi latviešu sabiedrībā un savu skolēnu latviskajās dzīvēs.
Elisa Freimane
ALA Izglītības nozares vadītāja