ASV latviešu skolu pedagogi satiekas virtuālā konferencē
Elisa Freimane, ALA Izglītības nozares vadītāja
2020. gads atnesis daudz jaunumu mūsu ikdienā, īpaši diasporas bērnu latviskās izglītības jomā. Tāpat kā vairums Amerikas skolu, arī latviešu skolas ASV ir pārgājušas uz mācībām neklātienē. Skolotājiem tas prasījis ne mazumu pūļu – bija jāapgūst citi mācīšanas veidi, radās jauni pienākumi un izmainījās ierastais dienu ritums.
2020. gada Amerikas Latviešu Izglītības nozares skolotāju konferenci sākām plānot 2019. gada rudenī, kad šķita, ka varēsim tikties kā parasti, bet drīz kļuva skaidrs, ka tikšanās klātienē būs jāatliek uz 2021. gadu. Šī gada konferenci no 23. līdz 26. septembrim noturējām attālināti, jo mums šķita svarīga domu apmaiņa par izaicinājumiem, vadot stundas neparastos apstākļos un palīdzēt skolotājiem saprast, kā labāk organizēt darbu virtuālā klasē.
Visas konferences sesijas caurvija tēmas par skolu pandēmijas laikā. Skolotāji klausījās ieteikumus par stundu vadīšanu Zoom platformā, par uzdevumu izplatīšanu Google Classroom, par mūsu vasaras vidusskolu piedzīvojumiem virtuālajās programmās. Andra Zommere pastāstīja par to, kā skolēnus klātienē gatavojās uzņemt viņas darbavietā – ASV skolā, Ņujorkas draudzes Ņūdžersijas skolas pārzines Jana Anča-Tetere un Sarmīte Grigalinoviča-Leja nodemonstrēja, kā plānoja skolas dienu neklātienes apmācībā.
Konference kopumā piedāvāja 30 sesijas, katras dienas pēdējā sesijā notika pārrunu grupas, savedot kopā skolotājus ar līdzīgām interesēm. Klātienes konferencēs bieži pietrūkst laika neformālām pārrunām, tāpēc šogad pārrunām atvēlējām vairāk laika. Bieži vien pārrunu laikā rodas jaunas idejas, tā tas notika arī šoreiz. Viena no lielākajām pārrunu grupām bija par to, kā mācīt latviešu valodu bērniem bez priekšzināšanām.
Lielu interesi izraisīja Daces Mažeikas stāstījums sestdienas sesijā par ALA valodas līmeņu pārbaudījumiem un to pārveidošanu elektroniskā formātā. Skolotājiem interesēja ne tikai piedāvājums pārbaudīt skolēnu valodas līmeņus, radās jautājumi par pašiem valodas līmeņiem un par to, kā labāk strādāt latviešu skolu klasēs, kurās mācās bērni ar ļoti atšķirīgiem valodas līmeņiem.
Vēl sestdienas vakarā notika pārrunas par to, kā nodarboties ar mākslu Zoom platformā. Krisīte Skare no Bostonas skolas stāstīja par mūzikas apmācībām, Dziesma Tetere no Kalifornijas runāja par virtuālo teātri, Lāsma Maher no Čikāgas skolas parādīja ķekatu masku mākslas nodarbību. Līvija Medne no Ņūdžersijas skolas ne tikai stāstīja par tautas deju stundām Zoom, bet piedāvāja dalībniekiem savos Zoom rāmīšos iemācīties īsu deju. Četras “Māksla rāmīšu” sesijas izrādījās ļoti populāras konferences dalībnieku vidū.
Visas runātājas pēdējos mēnešos bija darbojušās skolās, mācījušas un mācījušās, viņu uzdevums bija nevis uzdoties par ekspertēm, bet dalīties ar iegūtajām zināšanām, lai latviešu skolu skolotāju darbi rudens mēnešos ritētu vieglāk. Ar pieredzi dalījās Dace Pence, Daiga Cera un Sandra Kronīte-Sīpola, kuras strādāja Gaŗezera vasaras vidusskolas virtuālajā programmā, Dr. Indra Ekmane, kas vadīja Rietumkrasta vasaras vidusskolas Kursa virtuālo programmu. Starp ziemas skolu darbiniecēm bija Ņujorkas draudzes Ņūdžersijas skolas pārzines Jana Anča-Tetere un Sarmīte Grigalinoviča-Leja, tautas deju skolotāja Līvija Medne, Bostonas skolas mācību pārzine un mūzikas skolotāja Krisīte Skare, Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolas skolotāja Lāsma Maher, bijusī Losandželosas skolas skolotāja Dziesma Tetere, Māra Linde no Ziemeļkalifornijas un Vašingtonas D.C skolas pārzine Daina Block. Lekciju ciklu, kā jau rakstīju, bagātināja Andra Zommere un Dace Mažeika.
Virtuālā konference neatvieto satikšanos, sadraudzību un kopīgu darbu klātienē, bet īpaši laiki prasa īpašu rīcību. Atbildot uz aptauju pēc konferences, dalībnieki atzina, ka “virtuāla konference nav labāka par konferenci klātienē”, tās ir atšķirīgas. Klātienes konferencēs parasti piedalās apmēram 30 dalībnieku, toties virtuālajā konferencē bija 67 dalībnieki, pārstāvot gandrīz ikvienu latviešu skolu ASV, bija arī dalībnieki no Kanādas un Austrālijas latviešu skolām, kas klātienē diez vai būtu iespējams. Atšķīrās arī konferences ilgums. Attālināti to varēja rīkot vairākas dienas, iekārtojot sesijas darbadienas vakaros un sestdienas pēcpusdienā. Skolotājiem nebija jālūdz brīvdienas no darba devējiem, nebija jāceļo. Sesijas bija īsas, un lektorēm nebija iespējams aizrunāties sīkumos, darbs ritēja raiti. Līdzīgi jāorganizē arī stundas Zoom platformā latviešu skolās. Ir svarīgi skolēnus iesaistīt, neaizrauties ar sīkumiem un raiti pāriet no temata uz tematu.
Amerikas Latviešu apvienības valde šī gada rudenī nolēma atbalstīt latviešu skolas un nometnes ASV ar $100,000 piešķīrumu, cenšoties atvieglināt grūtības, kas skolām un nometnēm radušās COVID-19 pandēmijas laikā. Līdzīgā veidā, atbalstot latviešu skolu skolotājus un nometņu darbiniekus, šī gada skolotāju konference tika rīkot no ALA Izglītības nozares līdzekļiem, un dalībniekiem tā bija bez maksas. Latviešu skolas un nometnes ir mūsu jaunākās paaudzes ceļš uz latvisku dzīvesveidu, un mums jāturpina atbalstīt gan skolas, gan skolēnus, gan skolotājus. Tas ir viens no daudzajiem veidiem, kā ALA kalpo saviem biedriem un latviešu sabiedrībai Amerikā.