Pandēmijas situācijas laikā katra tikšanās ir svētki arī tad, ja notiek neklātienē. 5. un 6. decembrī ALA valde, biroja darbinieces, kā arī sadarbības partneri no Latvijas vēstniecības ASV un Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadība satikās kārtējā apvienības valdes sēdē.
Sēdes laika lielāko daļu sestdien, 5. decembrī, aizņēma apvienības 2021. gada budžeta apspriešana. Nozaru vadītāji iepazīstināja ar savas nozares budžeta skaitļiem. Pēc diskusijām par to, kādus pasākumus un projektus atbalstīt, ALA kasiere Anita Grīviņa iepazīstināja ar rezultātu, un valde budžetu apstiprināja. Tāpat kā līdz šim, ALA plāno atbalstīt vairākus kultūras, izglītības un labdarības projektus. Dāsns atbalsts trīs gadu garumā paredzēts XV Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kas plānoti 2022. gadā Minesotā. Jāpiebilst, ka jau šī gada beigās nozīmīgu atbalstu saņēma Latvijas Operas nacionālā ģilde ASV, lai palīdzētu īstenot izcilās Jāņa Kalniņa operas “ Hamlets” iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā. Atbalstījām arī Pasaules latviešu mākslas centru Cēsīs, kas veic nozīmīgu misiju, apkopojot un izstādot darbus, ko radījuši emigrācijā dzīvojošie latviešu izcelsmes mākslinieki.
ALA valde nolēma piešķirt papildu finansējumu biedrībai “Eņģeļa sirds” no “Sadarbība ar Latviju” nozares budžeta, lai palīdzētu iegādāties datorus grūtībās nonākušu ģimeņu bērniem Latvijā. Jāpiebilst, ka valdes sēdē nobalsojām arī par nozares nosaukuma maiņu, uzskatot, ka iepriekšējais nosaukums “Sadarbība ar Latviju” precīzi neatspoguļo pašreizējo situāciju, jo ar Latviju sadarbojas visas apvienības nozares. Turpmāk Kaijas Petrovskas vadīto nozari sauks “Labdarība Latvijā”.
Izpildot ALA 69. kongresa rezolūciju, valde apstiprināja finansiālu atbalstu laikrakstam “Laiks”, kas pēc pavasarī veiktās aptaujas datiem, joprojām ir nozīmīgs informācijas avots lielai daļai ALA biedru.
ALA nozaru vadītāji iepazīstināja ar paveikto pandēmijas apstākļos. Visi atzina, ka paveikts nav maz, bet ir daudz neskaidrību par nākotni. Apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs atzina, ka labi izdevās ALA 69. kongress, kas pirmo reizi apvienības vēsturē notika attālināti. Priekšsēdis uzsvēra, ka ALA rekcija uz pandēmijas situāciju bijusi operatīva, un veiksmīgi īstenoti vairāki pasākumi un projekti, tai skaitā virtuālu kultūras pasākumu cikls, uzrunu un priekšnesumu piedāvājums Valsts svētku svinībām. Būtisks finansiāls atbalsts sniegts latviešu skolām ASV un bērniem Latvijā. Priekšsēža vietnieks Mārtiņš Andersons, kurš pilda arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības vicepriekšsēža pienākumus, rudenī daudz laika pavadījis Latvijā, kur notika vairākas PBLA vadītāju tikšanās ar valdības pārstāvjiem un sadarbības partneriem. Mārtiņš sniedza vairākas intervijas medijiem Latvijā un saņēma uzslavas par Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju foruma vadīšanu, ko tiešsaistē noskatījās gandrīz divi tūkstoši cilvēku.
Izglītības nozares vadītāja Elisa Freimane pastāstīja, ka liela daļa latviešu skolu ASV turpinājušas darboties attālināti, kaut tas nav bijis viegli, ņemot vērā situāciju, ka bērniem attālināti jāapgūst mācību viela arī amerikāņu skolās. “Latviešu skolas nav tikai valodas mācīšanās, tās apvieno arī citādā veidā. Tās saved kopā cilvēkus, kam vajag parunāties, satikties un draudzēties,” atzina Elisa Freimane. Runājot par latvisko izglītību, tika pieminēta arī viena no ALA populārākajām programmām-izglītojošie ceļojumi uz Latviju. Patlaban grūti prognozēt, kā attīstīsies situācija, bet ceļojumu programmas vadītāja Marisa Gudrā cer, ka nākamā gada janvāra beigās būs vairāk informācijas par iespējām ceļot un programmas nākotni.
Kultūras nozares vadītāja Valda Grīnberga apņēmusies turpināt organizēt virtuālās kultūras programmas, kas ieguva lielu popularitāti pandēmijas pirmajos mēnešos 2020. gada pavasarī un vasarā.
Dzintars Dzilna, kas vada Sabiedrisko attiecību nozari, atgādināja, cik svarīgi turpināt atgādināt mūsu pārstāvjiem ASV Kongresā par Baltijas drošības jautājumiem.
Amerikas Latviešu apvienība nākamajā gadā gatavojas atzīmēt 70. jubileju. Esam sagatavojuši ziedojuma vēstules, kuras tiks izsūtītas tuvākajā laikā. Aicinām ikvienu, kam interesē latvietības saglabāšana ASV, ziedot šim mērķim, ziedojot ALA programmām. Kā rakstīts aicinājumā ziedot, mēs cenšamies ņemt vērā apvienības biedru ieteikumus, kas pausti pavasarī izsūtītajā aptaujas anketā. Bet, lai to izdarītu, nepieciešami līdzekļi. Ar šo akciju ceram arī palielināt mūsu biedru skaitu, kas ir tik būtiski ALA kā lielākas latviešu organizācijas ASV pastāvēšanai.
Svētdienas rītā, 6. decembrī, sēdes dalībniekus uzrunāja mācītājs Māris Ķirsons, kurš patlaban dzīvo Latvijā. Mācītājs Ķirsons savā uzrunā atgādināja, ka cilvēks var izdarīt daudz arī grūtos apstākļos. “Viens cilvēks uzņemas darīt vienu lietu un izdara,” teica mācītājs, kuru daudzi atceras par viņa drosmīgo rīcību Madridē, Spānijā, 1980. gadā, kad Eiropas Drošības un sadarbības konferences laikā viņš izlēja asinis uz PSRS karoga, protestējot pret Baltijas valstu okupāciju.
Sēdes dalībniekus svētdien uzrunāja arī Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga, kurš atzina – ņemot vērā pandēmijas situācijas radītos ierobežojumus, Latvijas amatpersonu vizītes ASV varētu notikt ne agrāk kā 2021. gada pavasarī.
Sēdē attālināti no Rīgas piedalījās arī PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte un izpilddirektors Raits Eglītis, kuri dalījās pārdomās par vairākiem jautājumiem, kas būtiski diasporai, tai skaitā par sadarbību izglītības, kultūras un ekonomikas jomās.
ALA valde lēma arī par veidu, kā izpildīt 69. kongresā pieņemtās rezolūcijas attiecībā uz apvienības nākotni un jaunu biedri piesaisti. Visa pasaule patlaban dzīvo neziņas un neskaidrību gaisotnē. Šādā laikā viegli pazaudēt prieku, jo ir tik daudz ikdienas rūpju. Mēs priecājamies par ikvienu, kas starp ikdienas rūpēm atrod laiku dziedāt un runāt latviešu valodā un piedāvā risinājumus, kā mēs viens otru varam spēcināt. Lai visiem skaisti svētki un uz drīzu tikšanos!
Tatjana Žagare-Vītiņa, ALA informācijas nozares vadītāja