No 20.-22. oktobrim Čikāgā rosījās trīsdesmit divi skolotāji no desmit Amerikas latviešu skolām Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozares rīkotajā skolotāju konferencē. Visvairāk, veseli 12, bija no Krišjāņa Barona latviešu skolas Čikāgā.
Konference sākās piektdien ar ekskursijām Čikāgas pilsētā Skolotāji, kas no Amerikas rietumu krasta bija naktslidojumos maz gulējuši, ar sajūsmu devās uz pilsētu. Skolotāji satikās un apmeklēja pilsētas centru, dienu noslēdzot ar kuģīša braucienu pa Čikāgas upi. Vakarā bija tikšanās Čikāgas latviešu sabiedriskajā centrā Ligzda, kur viesi satika savas namamātes un izbrauca uz naktsmājām.
Konferences dienas sestdien un svētdien aizskrēja mācībās un darbā. Bija pieci darba posmi, kas sastāvēja no īsām lekcijām pluss darba grupām. Katrā posmā bija vairākas tēmas, kas vijās kopā, mērķējot uz praktiskiem ieteikumiem darbam skolā.
Pirmajā darba posmā bija attālināta lekcija Zoom platformā, piedaloties Latviešu valodas aģentūras darbiniecēm Aijai Otomerei un Lienei Valdmanei. Viņas stāstīja par LVA dažādiem piedāvājumiem diasporas skolotājiem, un darba grupā paskaidroja kā izmantot dažādus LVA radītus mācību materiālus. Sekoja Dr. Andras Zommeres uzruna par skolu vadību, kuras kodols bija pozitīva pieeja mums daudzām pazīstamajām problēmām sakarā ar skolas darbinieku trūkumu. Darba grupā piestrādāja pie jautājuma: ,,Kā darīt vairāk ar mazāk,” domājot par skolām pieejamiem resursiem, vai tie būtu telpas, naudas vai darba spēka resursi. Darba posma trešā tēma bija latviešu valodas līmeņu nosacīšana un izmantošana darbā ar skolēniem. Lekciju un darba grupu vadīja ALA un PBLA Izglītības padomes projektu vadītāja Dace Mažeika. Sekoja Daces Mažeikas uzruna par ALA valodas līmeņu pārbaudījumiem, rezultātu datiem un to izmantošanu.
Citi sestdienas darba posmi ritēja raitā gaitā. Dace Mažeika strādāja ar skolotājiem, kas mācījās izmantot PBLA mācību materiālu meklētāju Sietiņu. Lilita Matisone stāstīja par metodēm stundu vadībā un par to, kā palīdzēt skolēniem ievērot skolas noteikumus. Viņas darba grupai bija liela piekrišana. Skolotāji guva ieteikumus par to kā labāk sarunāties ar skolēniem un vecākiem, kā skolēnu uzvedību vērst uz pozitīvo stundās un nodarbībās. Nākamajā darba posmā Lilita Matisone turpināja sarunu par skolēnu emocijām un uzvedību, stāstot par veidiem kā iekārtot stundas un telpas skolēnu labākai darbībai. Daiga Cera vadīja divas nodarbības par diferencēšanu, kas ir stundu plānošana, ņemot vērā skolēnu atšķīrīgās vajadzības, vai tās būtu akadēmiskas, valodas līmeņa vai uzvedības atšķirības. Uzmanīgi saliekot stundas materiālus un nodarbības var kalpot ne tikai skolēnu vajadzībām, bet arī interesēm. Skolotājiem bija iespējams iegūt informāciju par ALA izglītojošiem ceļojumiem, piedaloties darba grupā ar ceļojumu programmas vadītāju Līgu Ejupi. Dr. Astrīda Kaugara vadīja pārrunu grupu par ALA Izglītības nozares atbalstu skolām un skolotājiem, meklējot jaunas idejas, kā arī lūdzot padomu par to, kā Izglītības nozare var palīdzēt skolām ikdienā.
Konferences akadēmiskā daļa turpinājās arī svētdienā. Svētdienas rītā māc. Gundega Puidza un skolotāja Lāsma Maher ievadīja darba dienu ar meditāciju, un bija darba grupa par ētikas un ticības mācības mācīšanu latviešu skolās. Vēl bija izvēles tālāk mācīties par diferencēšanu ar Daigu Ceru, vai piedalīties pārrunās par skolu vecāku iesaisti ar Dr. Andru Zommeri.
Konferences gaitā piecas skolas uzstājās ar “Rādi un stāsti” uzrunām. Šajos īsajos stāstījumos skolas dalījās ar saviem veiksmes stāstiem un par to, kā aizrāvušas skolēnus un ģimenes. Krišjāņa Barona latviešu skolas Čikāgā pārzine Rasma Kraule stāstīja par skolas darbu, uzsverot “Mācāmies latviski” programmu latviešu valodas nepratējiem. Ņudžersijas skolas pārzine Līvija Medne stāstīja par izveidotajiem 18. novembra ceļojiem pa Latvijas laiku un telpu. Ņujorkas skolas pārzine Līga Balode rādīja Ziemassvētku eglītes programmu par skolēnu izvēlētajiem eņģeļiem, kurā bērni ar lielu sirsnību bija aprakstījuši savas dzīves eņģeļus. Par Sietlas latviešu skolas gaitām un stundu plāna risinājumiem stāstīja pārzine Marisa Graudiņa, bet par Ziemeļkaliformijas latviešu skolas ģimenes nometni stāstīja skolotāja Ilze Balode. Dalībnieki uzmanīgi klausījās šos stāstījumus un guva jaunas idejas savām skolām.
Netrūka arī izprieces! Sestdienā pēc pusdienām skolotājiem bija āra nodarbības ar gaidu un skautu vadītājiem Dainu Ceru, Ēriku Blumbergu un Kalvi Ceru. Bija iespēja jautri pasmieties un svaigā gaisā izkustēties, bet vadītāji arī bija izvēlējušies spēles, ko skolotāji varētu izmēģināt ar savām klasēm mājās aizbraucot. Sestdienas vakarā pēc darba dienas bija Čikāgas topošās apvienotās bibliotēkas apskate, kam sekoja vīns un uzkodas. Pēc tam dalībnieki devās uz ēdamzāli, kur notika “Čikāgas vakars” ar Čikāgas tēmas dekorācijām, mūziku un ēdieniem. Piedāvāja plašu izvēli ar Čikāgā dzīvojošo tautu gardumiem. Bija gan poļu desas, gan ķīniešu laimes cepumi, gan mūsu iecienītie “Chicago dogs” ar pareizām piedevām – kečupu galdā nelika! Vakariņas izkārtoja Silvija Kļaviņa-Barshney, Rasma Kraule un palīgi Benita Lāčkāja, Dārija Baginska un Elizabete Duodorāne.
Skolotāji visās trīs dienās baudīja gardas maltītes, par ko gādāja daudzas čaklas saimnieces. Par brokastīm rūpējās Larisa Kalniņa, Dita Viņķele-Ciaccio un Māra Blumberga. Pusdienas abās dienās pasniedza Ligita Inka ar palīdzēm Andru Swiebocki un Anneli Austriņu.
Pēcpandēmijas apstākļos skolēnos ir izcēlušās lielākas atšķirības latviešu valodas līmenī, uzvedībā un akadēmiskajās zināšanās. Latviešu skolu skolotājiem jātiek galā ar daudziem izaicinājumiem savās stundās. Tāpat ģimenēm ir izmainījušās prioritātes, skolām trūkst darba spēks. Konferences dalībnieki bija laimīgi saņemt lietderīgos ieteikumus no konferences lektoriem tieši šajos jautājumos.
Konferences programmu izkārtoja ALA Izglītības nozares vadītāja Elisa Freimane. Konferences mājasmātes bija KBLS pārzine Rasma Kraule, Silvija Kļaviņa-Barshney ar palīgiem. Konferenci atbalsta Amerikas latviešu apvienība un Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”.
Elisa Freimane, ALA Izglītības nozares vadītāja
